/ Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ķīnas valdību vadītāju ``16+1`` samits Bulgārijā
“16+1” ir Ķīnas sadarbības formāts ar 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kurā piedalās arī Latvija.Vienpadsmit no tām ir Eiropas Savienības dalībvalstis un piecas Balkānu valstis ir ES kandidātvalstis. Nupat, 6. – 7. jūlijā Sofijā, Bulgārijas galvaspilsētā noslēdzās “16+1” samits, kuru apmeklēja gandrīz visu 16 valstu premjerministri un arī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans.
Ar ko šis samits ir īpašs?
Pirmkārt, Grieķijas premjerministrs, Grieķija kā zināms nav šo 16 valstu sarakstā, izteica vēlēšanos pievienoties “16+1” formātam padarot to par “17+1”. Pagaidām šim paziņojumam nav sekojusi mērķtiecīga attīstība, bet tomēr Grieķijas interese ir novērota. Šāda notikumu attīstība ir gana interesanta, jo jau vairākus gadus tiek runāts par “16+1” formāta bojāeju un analītiķi uzskata, ka Ķīnai šis formāts ir pārāk politiski sarežģīts. Vai nebūtu loģiskāk padarīt to par tikšanos vienu reizi, piemēram, divos gados? Vai arī iekļaut to kādā citā lielākā projektā, kā piemēram, Joslas un ceļa iniciatīvā.
Katrā “16+1” samitā ir jāatskaitās par sasniegto un sasniegumi ciparu ziņā, diemžēl, nav tik daudz. Ķīnas 2012. gadā pasludinātie infrastruktūras projekti un investīcijas nav piepildījušās, praktiski nevienai no valstīm, nu iespējams ar Ungārijas un Polijas izņēmumu. Savukārt, Baltijas valstīm šis “16+1” formāts ir atnesis ļoti aktīvas attiecības cilvēku starpā un sasaisti ar Ķīnu tieši sociālā ziņā. Rīga savulaik pieredzēja piekto “16+1” samitu un tā ietvaros tika parakstītas vairākas svarīgas vienošanās. Arī Bulgārija šogad apgalvo, ka šis samits ir nesis plašākas Ķīnas uzņēmējdarbības iespējas. Kā zināms, viens no Ķīnas diplomātijas instrumentiem ir tā saucamo MoUparakstīšana, jeb saprašanās memorandu parakstīšana. Vai šie memorandi nesīs reālu ieguvumu, to rādīs tikai reāli projekti.
Kopumā jāsecina, ka Sofijas samits ir noritējis veiksmīgi un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka “16+1” formāts varētu tik pārveidots, jeb iekļauts Joslas un ceļa iniciatīvasdienas kārtībā.
Kāpēc šogad šī tikšanās notika tik agri – vasaras vidū?
Parasti “16+1” samiti notiek vēlu rudenī. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs. Bulgārija nupat noslēdza savu Eiropas prezidentūras pusgadi un šis signāls nozīmē, ka Ķīnai ES loma šajā sadarbības formātā ir ļoti svarīga. Pretstatā tam, ko apgalvo daži Vācijas eksperti – proti, ka Ķīna vēlas attīstīt “16+1” formātu kā pretstatu Eiropas Savienībai. Ķīna ļoti nopietni seko līdzi tam kā jaunās Eiropas valstis iekļaujas ES dienas kārtībā un tam par piemēru var kalpot arī Sofijas samita izvēlētais datums.
