/ Ceļā uz lielāku klātbūtni Austrumāzijā – Latvijas redzesloka paplašināšanas nepieciešamība

Ievads

Vēstījums, kas tiek pausts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā, norāda uz fokusa paplašināšanos, lai tajā ietvertu ne tikai Ķīnu, bet arī citas Austrumāzijas valstis – politiskās un ekonomiskās sadarbības kontekstā Ķīna tiek minēta piecas reizes, Korejas Republika – piecas reizes un Japāna – sešas reizes.[2] Savukārt 2017. gada ziņojumā Ķīna tika minēta desmit reizes, Korejas Republika – trīs reizes un Japāna – tikai divas reizes.[3]

No vienas puses raugoties, pārliekā fokusēšanās uz Ķīnu tik tiešām nav nesusi tādus panākumus, kādus daudzi prognozēja 2010.-to gadu agrīnajā posmā, jo vēl pilnībā nav īstenojušās ekonomiskās prognozes par investīcijām un sadarbību transporta jomā. No otras puses, Ķīna ir un, visticamāk, arī turpmāk būs Latvijas ievērojami lielākā Austrumāzijas partnervalsts. Šis lielais Ķīnas īpatsvars izriet ne tikai no Ķīnas eksporta un importa tirgu lieluma, bet arī no tā, ka Ķīna jau septiņus gadus aktīvi piesaista Latviju, izmantojot dažādus daudzpusējos sadarbības formātus un plaša spektra nozaru dialogus.

Šī raksta mērķis ir apskatīt Latvijas pašreizējo iesaisti Austrumāzijā, aprakstīt šīs iesaistes tendences un izvērtēt, kā Latvijai būtu jālīdzsvaro tās Austrumāzijas stratēģija. Autore uzskata, ka Latvijai būtu jāpaplašina tās politiskā un ekonomiskā sadarbība ar Japānu un Dienvidkoreju, lai stiprinātu valsts ekonomisko konkurētspēju un vienmērīgāk sadalītu cerības, kas šobrīd lielākoties tiek liktas uz Ķīnas un Latvijas sadarbību.

Šajā analīzē tiek ietverta Japāna un Dienvidkoreja, jo Latvijai šajās valstīs jau ir pastāvīga diplomātiskā pārstāvniecība, un attiecīgi tajās jau ir izveidota institucionālā platforma daudznozaru sadarbībai. Vienlaikus vēlāk būtu lietderīgi veikt līdzīgu analīzi arī par citām reģiona valstīm, piemēram, Vjetnamu, Taizemi utt. Sadarbība ar citām Austrumāzijas valstīm ir loģisks nākamais solis pēc mijiedarbības paplašināšanas ar Ķīnu.

Ķīna – pamanāmākā partnere reģionā

Ir nepārprotami skaidrs, ka Ķīnas Tautas Republika ir Latvijas lielākā partnere Austrumāzijā, un tās loma kopš 2012./2013. gada ir neatlaidīgi pieaugusi, 2018. gadā Latvijas eksportam uz Ķīnu sasniedzot 159 miljonus eiro (1,2 % no Latvijas eksporta) un importam – 490 miljonus eiro (3,1 % no Latvijas importa, kas Ķīnu padara par Latvijas devīto lielāko importa partneri). Savukārt preču tirdzniecības bilanci ar Japānu veidoja Latvijas eksports 53,3 miljonu eiro un imports 25,7 miljonu eiro apmērā, un ar Dienvidkoreju – eksports 61,7 miljonu eiro un imports 20,3 miljonu apmērā.[4]

Ķīnas mēģinājumi mijiedarboties ar Baltijas valstīm, izmantojot savas jaunās transreģionālās iniciatīvas, vispirms Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (“17+1”)sadarbības formātu un īsi pēc tam – Jostas un Ceļa iniciatīvu, sniedza ieguldījumu tajā, lai Latvija vispār izvērtētu savu nostāju Austrumāzijas kontekstā un, otrkārt, paplašinātu savu redzesloku, proti, pievērstos ne tikai reģionālajiem un transatlantiskajiem jautājumiem.

Turklāt Ķīna ir vienīgā Austrumāzijas valsts, kas piedāvā kaut kādā mērā strukturētu skatījumu uz sadarbību ar Baltijas valstīm, tostarp Latviju. Jāpiemin, protams, ka arī Japāna ir piedāvājusi reģionālās integrācijas projektus, kas tikuši interpretēti kā Jostas un Ceļa iniciatīvu “līdzsvarojošie pasākumi”[5], piemēram, Āzijas un Āfrikas izaugsmes koridors jeb AAGC(sadarbībā ar Indiju) un vīzija par brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu[6], tomēr, pirmkārt, šis piedāvājums neietver Eiropu, un, otrkārt, Japāna ir atradusi veidu, kā strādāt ar Ķīnu, proti, izmantojot formulu “komerciālā sadarbība trešajās valstīs”[7], nevis dublējot tās iniciatīvas.

Tas liek secināt, ka uzskatīt Ķīnu tikai par vienu no Austrumāzijas reģiona partneriem nozīmē neadekvāti novērtēt esošo situāciju. Gan sadarbības institucionālais dziļums, gan praktiskie rezultāti nosaka Latvijas un Ķīnas attiecību atrašanos citā līmenī, norādot, ka Ķīna ir un, visticamāk, arī turpmāk būs Latvijas lielākā ekonomiskā partnere Austrumāzijā. Tādējādi Latvijas Austrumāzijas stratēģijas paplašināšanas mērķim nevajadzētu būt aizstāt Ķīnu, bet gan dažādot tās portfeli un atrast nišu attīstības iespējas.

Latvijai jābalstās uz savu paplašināto Austrumāzijas vīziju, lai pilnveidotu partnerības ar Japānu un Dienvidkoreju gan ekonomiskajā, gan politiskajā jomā. Ir vairāki argumenti, kas liecina par labu tam, lai Latvija paplašinātu savas Austrumāzijas partnerības.

Pirmkārt, Latvijai ir jāveido saites ar valstīm, kuras piedāvā izmēra ziņā piemērotu, modernu iekšējo tirgu – lai pat gadījumā, ja Latvija daudz neražotu un netirgotu, netiktu kavēta sadarbība.[8]

Otrkārt, gan Japāna, gan Dienvidkoreja ir valstis, kuras vieno tirdzniecības saites ar Ķīnu un kuras ir cieši integrētas reģionālajās piegāžu ķēdēs. Austrumāzija ir integrētākais Āzijas reģions pēc Dienvidaustrumāzijas un līdzsvarotākais reģions, raugoties uz visām integrētības dimensijām, tostarp tirdzniecību un investīcijām, naudu un finansēm un reģionālajām vērtību ķēdēm.[9] Tādējādi, Latvijai īstenojot aktīvāku stratēģiju attiecībā uz Japānu un Dienvidkoreju, netiktu radīta spriedze Ķīnas un Latvijas attiecībās – tieši pretēji – varētu tikt iegūti jauni papildinātības aspekti.

Visbeidzot, iesaistoties Ķīnas daudzpusējās iniciatīvās, Latvija ir guvusi pieredzi strādāt reģionālās grupās, kas strādā ar vienu Austrumāzijas partneri. Šīs zināšanas var piemērot arī Latvijas jaunajām partnerībām Austrumāzijā, jo gan Japānu, gan Dienvidkoreju interesē Baltijas reģions kopumā.

Japāna – esošā sadarbība jaunā intensitātē

Ne mazā mērā pateicoties Ķīnas iesaistei Eiropā kopumā un Baltijas valstīs atsevišķi, arī Japāna ir pastiprinājusi savu klātbūtni reģionā. Vislabākais piemērs šai klātbūtnei ir premjerministra Šindzo Abes (Shinzo Abe) vizītes sešās Eiropas, tostarp trijās Baltijas, valstīs 2018. gada janvārī.[10] Šo vizīšu laikā paralēli aicinājumiem padziļināt sadarbību ekonomikas un tūrisma jomā dominēja vēstījums par Japānas un Latvijas vienoto brīvības, demokrātijas un pilsoņu tiesību izpratni[11], tā netieši atsaucoties uz trim tradicionālajiem kritikas elementiem, ko ES vērš pret Ķīnu.

Turklāt Latvija Japānu jau uzskata par nozīmīgu ekonomisko partneri – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir pārstāvniecība Tokijā jau kopš 2008. gada. 2019. gada 1. februārī, stājoties spēkā ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam, pakāpeniski notiks muitas nodevu atcelšana tādiem lauksaimniecības produktiem kā piena produkti un cūkgaļa, lauksaimniecības pārstrādes produktiem, piemēram, konfektēm, konditorejas izstrādājumiem, mīklas izstrādājumiem, rūpniecības produktiem, piemēram, kosmētikai, mežsaimniecības produktiem, piemēram, kokmateriāliem.[12] Latvijai šis nolīgums sniedz ieguvumus, jo šīs produktu grupas veido būtisku daļu no Latvijas eksporta uz Japānu. Turklāt arī beztarifu barjeras attiecībā uz farmācijas produktiem, kosmētiku un alu cita starpā ir jautājums, kam uzmanība tiek pievērsta jau kopš 2016. gada. Farmācijas produkti un alkoholiskie dzērieni Latvijas eksporta bilancē ieņem attiecīgi ceturto un sesto vietu[13], norādot uz savietojamību jeb papildinātību ar Japānas importa tirgu.

Latvijai kā valstij, kas ir ieinteresēta izglītības eksportā, būtu jāturpina Japānā popularizēt savu tēlu kā vietai, kur iegūt augstāko izglītību. Vienlaikus kvantitatīvā izteiksmē rezultāti šajā jomā, visticamāk, joprojām būs pieticīgi, jo, kā liecina UNESCO statistika, Japānas ārvalstīs studējošo iedzīvotāju jeb uz āru vērstās studentu mobilitātes īpatsvars ir 0,8 %, kas ir būtiski zemāks rādītājs nekā citu reģiona valstu, piemēram, Dienvidkorejas (3,4 %) un Ķīnas (2,1 %) gadījumā.[14]

Raugoties no investīciju piesaistes perspektīvas, Latvijai un Japānai jau ir pozitīvs sadarbības piemērs, proti, 2013.-2014. gada periodā Japānas otrais lielākais vispārējās tirdzniecības uzņēmums Mitsui & Co., Ltd.iegādājās Rīgas brīvostas termināli “RUT”[15], palielinot tā konkurētspēju attiecībā uz tādu kravu kā koksnes produkcija un saldētie pārtikas produkti pārkraušanu.

Dienvidkoreja – vāja sākumpozīcija, pozitīvas tendences

Dienvidkoreja, 2015. gadā parakstot ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgumu (tam provizoriski tiekot piemērotam kopš 2011. gada), kļuva par pirmo Āzijas valsti, kas parakstījusi tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību – vienošanos, kas “iesniedzas tālāk nekā citas ES agrākās vienošanās attiecībā uz tirdzniecības barjeru atcelšanu”[16] un ir svarīgs sasniegums visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Ir signāli, kas apliecina Latvijas pieaugošo interesi par Dienvidkoreju. Kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Seulā 2015. gadā savstarpējā mijiedarbība ir pastiprinājusies gan politiskajā, gan atpazīstamības veicināšanas līmenī. 2018. gadā norisinājās pirmā Latvijas prezidenta vizīte Dienvidkorejā. 2018. gadā Latvijā tika organizēts uzņēmējdarbības forums. 2019. gada aprīlī, pamatojoties uz Latvijas iniciatīvu, Seulā norisinājās pirmā Dienvidkorejas un Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības komitejas tikšanās. 2019. gada maijā Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Korejas Republikas Nacionālās asamblejas spīkers. 2019. gada oktobrī Latvijas jaunuzņēmumi piedalījās tirdzniecības misijā ar mērķi Latvijas eksporta bilancē iekļaut augstākas pievienotās vērtības produktus. Šobrīd Latvijas prioritātes sadarbībā ar Dienvidkoreju ietver “tūrismu, transportu, īpaši tiešās aviosatiksmes attīstību, jaunuzņēmumus, investīcijas, pārtikas ražošanu, kokrūpniecību, kā arī IKT”.[17]

Attiecībā uz preču eksportu uz Dienvidkoreju Latvijai būtu jāturpina tiekties pēc augstākas pievienotās vērtības preču eksporta, jo šobrīd koksnes un tās izstrādājumu grupa veido 81 % no kopējā eksporta, savukārt pārtikas produktu, optisko ierīču un aparātu, kā arī mašīnu un mehānismu grupas katra veido tikai 1 %.[18] Japānas gadījumā eksporta grupu īpatsvars ir vienmērīgāk sadalīts, koksnei un tās izstrādājumiem veidojot tikai 50 % no kopējā eksporta, bet pārtikas produktiem – 5 %, optiskajām ierīcēm – 15 % un mehānismiem un elektriskajām iekārtām – 3 %.[19] Saskaņā ar Korejas Tirdzniecības investīciju veicināšanas aģentūras informāciju arī medikamenti ir daudzsološa eksporta prece.

Tā kā izglītības eksports ir viens no pakalpojumu eksporta mērķiem, šim sadarbības aspektam būtu jāvelta dziļāka analīze. Šobrīd Latvijā augstāko izglītību gūst 53 Dienvidkorejas studenti, apliecinot zināmu Latvijas piedāvājuma un Dienvidkorejas pieprasījuma savietojamības jeb papildinātības līmeni attiecībā uz augstāko izglītību Eiropā. Studenti no Dienvidkorejas aktīvi piedalās globālajā izglītības tirgū, studentu uz āru vērstās mobilitātes īpatsvaram sasniedzot 3,4 %, – šo rādītāju reģionā pārsniedzot tikai Vjetnamas studentiem (3,6 %).[20]

Papildinātība ir sasniedzama arī citās sadarbības jomās. Latvija ir intensīvi strādājusi, lai uzlabotu savu piedāvājumu kā vietai, kurā uzņemt kino. 2019. gadā Rīgā un kino pilsētiņā Cinevilla tika uzsākta augsta līmeņa projekta – Yoon Je-Kyunrežisētās vēsturiskās drāmas – filmēšana, un Latvija ir izvēlēta par vienīgo filmēšanas vietu ārpus Dienvidkorejas.[21] Ar vienu komerciāli veiksmīgu filmēšanas projektu ir vairāk nekā pietiekami, lai attiecīgā vieta Āzijā iegūtu ikonas cienīgu statusu un attiecīgi piesaistītu vairāk projektu un saistīto ieguvumu.

Cits svarīgs aspekts ir Dienvidkorejas augstā savstarpējā ekonomiskā atkarība – eksports kopā ar importu kā daļa no IKP procentuālā izteiksmē veido 70,4 % (2018)[22] (savukārt Japānas gadījumā šis rādītājs ir stabili zems, proti 35 %, un Ķīnas gadījumā tas ir dramatiski krities pēdējās desmitgades laikā, šobrīd sasniedzot 38 %). Kļūšana par daļu no šīs valsts ārkārtīgi integrēto uzņēmumu piegāžu ķēdēm varētu atvērt durvis Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem gan Austrumāzijas reģionā, gan pasaulē.

Secinājumi

Ķīna ir un, visticamāk, arī turpmāk būs Latvijas lielākā ekonomiskā partnere Austrumāzijā. Latvijai būtu jāpaplašina tās Austrumāzijas stratēģija, nevis lai aizstātu Ķīnu, bet lai dažādotu savu iesaistīšanos, izmantotu reģiona augstās savstarpējās ekonomiskās atkarības sniegtās priekšrocības, iekļaujoties tā piegāžu ķēdēs, meklētu jaunus tirgus un izmantotu diplomātiskās pārstāvniecības, ko Latvija ir izveidojusi citās reģiona valstīs.

Latvijai ir jāizmanto priekšrocības, ko sniedz tādi daudzpusējie ietvari kā, piemēram, ASEAN, ES un Japānas sadarbība, ES un Dienvidkorejas sadarbība, lai tādējādi uzlabotu mijiedarbību ar Japānu un Dienvidkoreju, un tai šajos ietvaros ir vairāk jāiesaistās un jākļūst pamanāmākai.

Nesen parakstītais Japānas un ES tirdzniecības nolīgums un jau ilgāku laiku spēkā esošais ES un Dienvidkorejas tirdzniecības nolīgums sekmē Latvijas spēju paplašināt attiecības ar šīm valstīm. Autore atšķirībā no bažām, kas izskanējušas šajā kontekstā, uzskata, ka politiskās, ekonomiskās un cilvēku savstarpējās mijiedarbības intensificēšana ar Japānu un Korejas Republiku neradīs spriedzi Ķīnas un Latvijas attiecībās, jo Ķīnu un šīs valstis vieno savstarpējā atkarība, savstarpējā papildinātība un augsta līmeņa reģionālās ekonomikas integrētība. Ir daudz aspektu, ko var mācīties no Latvijas sadarbības ar Ķīnu, proti, pieredzi strādāt reģionālās grupās, kas strādā ar vienu Austrumāzijas partneri. Šīs zināšanas var piemērot arī Latvijas jaunajām partnerībām Austrumāzijā, tostarp attiecībā uz nesen izveidoto Dienvidkorejas un Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības komiteju, kuras nākamā tikšanās ir paredzēta Rīgā.[23]

Attiecībā uz preču eksportu uz Korejas Republiku Latvijai būtu jātiecas palielināt pievienotās vērtības preču eksporta īpatsvaru, jo šobrīd tās eksportā dominē izejmateriāli. Lai veicinātu pakalpojumu eksportu uz Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu, ir jāizveido plašāka savietojamība jeb papildinātība, tostarp ietverot kultūras produktu radīšanu, jo šajā jomā jau eksistē pozitīvi piemēri, un pamati jau ir ielikti. Savukārt izglītības eksporta kontekstā Dienvidkoreja piedāvā labvēlīgāku tirgu nekā Japāna, jo tai ir raksturīgs augsts uz āru vērstās studentu mobilitātes rādītājs.

© Latvijas Ārpolitikas institūts, Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2020 / Red. Andris Sprūds, Sintija Broka, Rīga

ATSAUCES:

[2]Latvijas Republikas Ārlietu ministrija., “Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā,”https://www.mfa.gov.lv/images/ministrija/Arpolitikas_zinojums_2018.pdf

[3]Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.,“Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2017. gadā,”https://www.mfa.gov.lv/images/ministrija/Arpolitikas_zinojums_2017.pdf

[4]Centrālā statistikas pārvalde., “ATD200. Eksports un imports pa valstīm, valstu grupām un teritorijām,” http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/atirdz/atirdz__detalizeta__2zim/ATD200.px/

[5]Brînză, A.,  “Japan’s Belt and Road Balancing Act,”8.11.2018, https://thediplomat.com/2018/11/japans-belt-and-road-balancing-act/

[6]The Government of Japan., “Towards Free and Open Indo-Pacific,”,6.2019, https://www.mofa.go.jp/files/000407643.pdf

[7]Ministry of Economy, Trade and Industry., “Japan and China Conclude Memorandum on Business Cooperation in Third Countries,”10.05.2018, https://www.meti.go.jp/english/press/2018/0510_003.html

[8]Intervija ar Tomasu Fingaru (Thomas Fingar), 2019. gada 9. novembris

[9]Asia Development Bank.,“Asia-Pacific Regional Cooperation and Integration Index,”2017, https://aric.adb.org/pdf/aeir/AEIR2017_7_asia-pacific-regional-cooperation-and-integration-index.pdf

[10]Japānas Ārlietu ministrija, “Prime Minister Shinzo Abe Visits Europe,”16.01.2018, https://www.mofa.go.jp/erp/we/page24e_000234.html

[11]Collier M., “Japan’s Abe on Historic Visit to Latvia,” 13.01 2018, https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/japans-abe-in-historic-visit-to-latvia.a264150/

[12]Eiropas Komisija, “Key elements of the EU-Japan Economic Partnership Agreement,”12.12.2018, https://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-18-6784_en.htm

[13]Centrālā statistikas pārvalde, “Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2018. gada decembrī

(faktiskajās cenās),” 12.02.2019, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/areja-tirdznieciba/apkopojums/meklet-tema/2509-latvijas-areja-tirdznieciba-2018-gada

[14]UNESCO Institute for Statistics.,“Global Flow of Tertiary-Level Students,”2017, http://uis.unesco.org/en/uis-student-flow

[15]Mitsui & Co.,“Portek to acquire Latvian Port Terminal Company,”30.04.2013, https://www.mitsui.com/jp/en/release/2013/1205009_6472.html

[16]Eiropas Komisija., “South Korea,”https://ec.europa.eu/trade/policy/countries-and-regions/countries/south-korea/

[17]Latvijas Republikas Ārlietu ministrija., “Jauns solis Baltijas valstu un Dienvidkorejas ekonomiskajā sadarbībā,” 26.04.2019, https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/63236-jauns-solis-baltijas-valstu-un-dienvidkorejas-ekonomiskaja-sadarbiba

[18]Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra., “Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Dienvidkoreju,” 2019, http://eksports.liaa.gov.lv/files/liaa_export/attachments/2019.09_LV_Dienvidkoreja_ekon_sad.pdf

[19]Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūra., “Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Japānu,” 2019, http://eksports.liaa.gov.lv/files/liaa_export/attachments/2019.09_LV_Japana_ekon_sad.pdf

[20]UNESCO Institute for Statistics.,“Global Flow of Tertiary-Level Students,”2017, http://uis.unesco.org/en/uis-student-flow

[21]LSM.lv kultūras redakcija., “Rīgā sāk filmēt vēsturisku dienvidkorejiešu mākslas filmu,” 1.11.2019, https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/riga-sak-filmet-vesturisku-dienvidkorejiesu-makslas-filmu.a337019/?fbclid=IwAR2RLQgvp0WHWSqJKPmDgnQEgHFr0mJBDhmrrDUaQKdbfBLnTZTAtDXT2tE

[22]Saskaņā ar autores veiktajiem aprēķiniem, kuros izmantoti dati no: Pasaules Banka – GDP (current US$) – Korea, Rep.,https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.CD?locations=KRun ANO – Import  and Export Statistics, Korea, Rep., https://comtrade.un.org/data

[23]Latvijas Republikas Ārlietu ministrija., “Jauns solis Baltijas valstu un Dienvidkorejas ekonomiskajā sadarbībā,” 26.04.2019,  https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/63236-jauns-solis-baltijas-valstu-un-dienvidkorejas-ekonomiskaja-sadarbiba